njā. laiciņš šodien ārā fooorš.
sēžu gultā lielajā ēģiptes maikā, uz kuras rakstīts mans vārds. tētis atveda no ēģiptes. viņam par godu vakar uzvilku. tas nekas, ka parasti guļu kaila.
ilgi domāju, vai vērt aizkarus vaļā vai nē, jo nav smuks skats pa logu.
pasniedzu sev gultā brokastis- garšīgāko tēju pasaulē[varēja tikai vairāk medu pielikt] un maizītes. tagad galīgi nevajadzētu tērēt naudu. un nekas nav jāpērk, jo švaki ar finansītēm man.
es esmu izvēlejusies pati šitā. ka nebūs, kas pienes gultā broakstis, pienaglo bildes, fočē un ved uz smukām vietām ar auto. droši vien, ka šito vēl ilgi nožēlošu, bet iekšā kaut kas saka, ka tagad tā vajadzēja, jo citādi es tam otram neļauju mierīgi dzīvot.
klik klik klik draugu poga. nekas jau nenotiek. es laikam cerēju uz baigo action, bet nava jau.
zinu, ka nāks morālās paģiras, smukie kadri, sāpīgums redzot viņu ar citām, bet es izvēleējos tā dzīvot, bļaģ.