mīlas vasara
laikam nekad nebiju bijusi uz tādu festivālu, kurā tāda aplauziena sajūta par to, ka daļēji pierunākju draugus uz turieni doties.
to, ka līst, to vēl varētu izturēt. un satellites bija super. tie laikam izvilka pasākumu. bet nu tas pēdējais dj- max tundra , nevarējām sagaidīt, kad beigs ākstīties. silts ēdiens bija beidzies jau pirms desmitiem.
tas vēl būtu nieks, bet rīta dj mazā krāniņa sindroms, atskaņojot muzonu līdz septiņiem tā, ka bungādiņas sprāgst- pielika punktiņu. arrī kad gājām palūgt māaazlietiņ klusāk- džeks uzgrieza speciāli vēl skaļāk. wtf? neesam jau nekādi opji, bet nu nejau tik traki vajadzēja. nekad vēl nebījām no festivāla uzreiz sešos no rīta nojaukuši telti un braukuši prom.

baigi aplauzāmies. biju gaidījusi mazu, mīlīgu, krāsainu festivālu ar puslīdz pieaugušu publiku, bet tā vietā saņēmām pretīgu attieksmi no valmieriešiem. varbūt ka viņiem tur tā ir, bet varbūt vienkāŗši dikti nenoveicās ar cilvēkiem.
nebraukšu nekad un atrunāšu visus, ko pazīstu. bija riebīgi.
labi ir atgriezties tikai savā gultā :)