par vidi. give&get
man ir paveicies, jo man ir daudz draugu. ne visi ir sirds draugi, bet ir liela, forša draugu kompānija, ar kuru man patīk pavadīt laiku.
pēdējā laikā nācies pabūt tādā vidē, ka apkārt pilnīgi sveši, pirmoreizi satikti un svādāk domājoši cilvēki.
es varētu pieņemt to viņu domu, attieksmi un non alkaholic, bet es nesaprotu, kāpēc visu laiku ir jābūt tādam uzspēlēti pareizam? kāpēc nesaprot jokus? kāpēc tik maz smejas? kāpēc nesaprot, ka jociņi par personu, kura atrodas turpat līdzās nav apņirgšana vai ņirgāšanās?
nebiju iedomājusies, ka daudziem ir tik ļoti nepieciešama veselīga izsmiešanās. tā, ka vibrē vēders un katra šūna. tas būs daudz stilīgāk par visām jogām, meditācijām, uzspēlētām rotaļām un visu laiku iespringšanu uz to, lai izdomātu kādu gudru diskusijas tematu, nocitētu kādu klasiķi vai vēl nezko ko pārstilīgu. parunāt par nitrātu saturu vīnogās un to, cik slikti ēst banānus.
es varbūt pati sāku nojukt. man jau likās , ka visādīgus varu pieņemt. bet nu ir traki grūti pieņemt pārspīlētu, uzbāzīgu pozitīvismu un visu laiku runāšanu mīlināmās formās.
varbūt vienkārši kopējā vakariņu katlā jāpieber kāda atbrīvojoša viela, lai cilvēki saprotu, ka var elpot brīvi arī nebūdami kā no vegānu, svaigēšanas grāmatas vāka.