njau njau njau
nu paņaudi atkal.
paņaudi, ka tev rīt nav skola, ka tu nemācies, ka vecākiem nepietiek naudas itāļu valodas kursiem, ka tu nevari atrast mieru sevī un vēl vienu darbu, lai izdzīvotu.
paņaudi par to, ka tev gribas braukt prom, nopirkt spānijā māju un stipru stipro dzimumu blakus. tādu, kurš rūpējas un mīl.
nu davai, kur tas viss ir?
šito sauc par manu melno periodu? es nezinu. no marta jau gaidu. kad tas viss sākās. pēdējais pusgads ar periodiski dažiem brīžiem ir dirsa.
nu, lūdzu, beidzot notiec, labais, ar mani.
teorētiski ņemot nekā jau man netrūkst. ne roku, ne kāju. badā es arī neesmu, bet es nu jau labu laiku nejūtos laimīga.
tas, ka es ļauju ar sevi spēlēties un daru pāri cilvēkiem, kuri to nav pelnījuši- tas ir dirsā galīgā.
es daudz pieminu vārdu ''dirsa'', bet tas tikai tāpēc, ka es esmu fakin nogurusi