un tā mūžīgā netaisnība, ka ar savu galīgi neperfekto krievu valodu- es kaunos no tā, ka neprotu un nevaru izteikties kā gribētos. cenšos un lienu no ādas ārā, lai iemācītos kaut cik runāt, lai mani saprastu. ne par kapeiku neveikli nejuutas tas krievs vai krievene, kas te 65 gadu vecumā nav praties iemācīties''sveiki, labdien, uzredzēšanos, paldies...". bet nu- tā mums te Latvijā ir un būs. tā suga neizmirs.