jo vecāka palieku, jo dīvaināka.
mani trakoti tracina nekārtība un liekas lietas.
tracina ēst pie nesaklāta galda ar liekām detaļām, papīriem, paciņām, burciņām. gribas vienādus traukus, smukas sveces, svaigus ziedus utt.
ar acīm taču arī baudām. kāpēc gan apkārtējai videi jābūt bardakā.

gribu savu māju. savējo. beidzot.
kur vannas istabā iepildīt smaržīgas ziepes, smuki salocīt tīrus dvieļus. visu saskaņot. izmest ārā nevajadzīgo. nedalīt māju ar svešiem.
un par visu vairāk es neciešu netīru podu, netīru gāzesplīti, netīru galdu, netīru duškabīni un grīdu.