jēgerīt,
zini, dienasgrāmatiņ,

es pamostos un smaidu. smaidu, jo es esmu pamodusies. vakar bija jautra nakts, kad dabūju vākt savu dzīvokli, jo kaimiņi bija appludinājuši, kamēr es pa darbiem un mani mājās sagaidīja četras niagāras no griestiem, bet tas ir sūds.
attaisīju logu un ārā kaut kādi putneļi čivina, vakar bijām fantastik koncertā un man ir tik nereāli labs lieliskais blakus,ka visādu tirliņu/ākstu nožēlojamie pēdējie pašcieņas palieku/ego spalvu bužināšanas paņēmieni izskatījās kā spļāviens atejā.

katrā ziņā, es nezinu kā to nosaukt- vai visuma spērienu pa pakaļu, bet visas garšas, kas dzīvē pieejamas, man gribas izgaršot ar visām garšas kārpiņām. gribas aizmirst, ka gaidu savu diagnozi utt, bet katrā ziņā- es netaisos te mirt un slimot. zaķīši, man tik trakotni gribas dzīvot kā vēl nekad:)