mazliet no visa kā.
atceros vasaru, kad guļu tuvu pie dabas dārza mājiiņveidīgā telpā. ir karsti. logs valā. nevērīgi uzsegts palags un ar pēdu nākas pagaiņāt nost vien dažas uzmācīgākas mušas. silti. pavisam. turpat sēž vīrietis. arā cilvēki smejas, lido taureņi, dzied putni. var aiziet līdz tuvējam kokam un saēsties ķiršus. uz ugunskura vārās zupa. kāds makšķerē un kāds dara neko.
tērbatas iela. pēdējas siltās atvasaras dienas. saule. cilvēki iet uz vēlēšanām. mēs ejam un satiekam smaidīgas sejas. izvēlos dzeltenas kallas. puķu tirdziņi smaržo. pēc tam ejam uz fazendu un ēdam labu ēdienu.
maijs. vasara ir re kur, tepat, pavisam tuvu. sakāpjam vilcienā un braucam uz vecāķiem no rīta, jo gribas. plaukst lapas, daži trakie ieskrien jūrā peldēties. pensionāri jau nosauļojušies pavisam melni. saulē gozē savus lielos vēderus. zili soliņi un savā starpā nepazīstami, bet tikko iepazinušies cilvēki sēž un skaļi smejas. arī alus un sidrs. visi priecīgi.