nesteidzīgi apgūstu jauno rajonu.

vakarā, kurā pēc patiesības, es tikai tagadiņ būtu knapi beigusi strādāt, lēnītiņām izvazājos pa jauno rajončiku, izbaudot tās sasodīti foršās priekšrocības, kas šeit ir. tas klusums, miers un taipatlaikā traks dzīvīgums, smaidīgas sejas, krodziņi, pārtikas veikali un ārkārtīgi maz krievi. tos var sastapt tikai viekalā (ārprāc, kur rasistiski, bet iesaku padzīvot 3 gadus maskačkā ).

bet man patīk, jā. tas, ka vakarā vaļā ir visi logi, caur kuriem brīvi staigā vējšs- abās mājas pusēs. turklāt uz palozēs to vien prasās, kā sedēt, skatīties uz sauli, dzerot no lieliskās sālsmaizes iegūtajās vīna glāzes vīnu. viens ledusskapī gaida, kad vilkšu viņu ārā. bet šodien ar mēru- bez ārā iešanas, jo rīt pavisam traka diennakts- veco meitu ballīte. ceru, ka nebūs banalitātes un uķināšanās.