ja
dažreiz kaut kā paliek tik forši un gribas sapriecāties par visu labo, kas notiekas, maksimāli aizmirstot un nedomājot par slikto- izbaudot kokrēto brīdi- jūtoties labi īstajā laikā un vietā. un tad gribas pateikt paldies par visforšāko, kas ir iedots un bijis.

sevi ir jāmāk mīlēt. un jāļauj par sevi rūpēties. tad arī citiem to gribēsies darīt. un jādod maksimāli daudz labā tiem, kas svarīgi.

nu jau es te sarakstīju salkanu huiņu, bet lai jau paliek :)