rīts
driiz buus 9 no rīta. un drīz man sniegs saistīsies tikai ar skumjām. pretēji tam, cik skaists un pozitīvs man tas likās laiku atpakaļ.
man nav bail no pārmaiņām. man ir bail pazaudēt tevi, zinot, ka neviens nevienam nepieder. man ir bail no tukšas gultas vakaros un rītos, bail nedzirdēt tavus smieklus un nesajust tavu smaržu.
es esmu jutusies tieši tāpat kā tu. toreiz pirms 4 gadiem. man bija tāpat, tikai tu man tad nebiji blakus. tu biji tālu prom. es dziedāšu tev miega dziesmas un paijāšu galvu, lai tu iemigtu man blakus ar ciet acīm un mazu mieru.

p.s. kopš mums ir šīs nesaskaņās, man šķiet, ka nonstop tikai snieg. baltas, pūkainas pārslas, kuras piezemējoties momentā izkūst, bet gaisā ir skaistas. nezinu, vai tas paredzēts, lai vēl vairāk sakāpinātu emocijas vai vienkārši novērstu uzmanību ar savu skaistumu un vieglumu.