dažreiz man šķiet, ka es nezinu, kur ir manas mājas. vai tur, kur atrodas mans spilvens, grāmatu plaukti un kaķis, vai arī tur, kur jūtos labi. man vairs nav māju sajūta. es nezinu, kur es eju.
no rītiem mostos, atveru acis un nesaprotu, kur esmu. es baidos pamosties, jo nezinu, kur mani aiznes naktis un dienas.
man vienkārši nav māju. bezpajumtniece. bomzene, kurai ir vairāk par auduma maisu.
nauda man šomēnes kūst caur pirkstiem, lai gan uz veikalu es biju šodien pēc milzīga pārtraukuma. ledusskapī atradās divi veci jogurti, krejums, kausētais siers un forele, kur sprūst kaklā.
tās kurpes es gribēju jau pagājušo mēness, kad man vēl interesēja klīst pa veikaliem. tagad esmu sačakarējusi visu tik tālu, ka nezinu arī to, ko es gribu un kas man patīk.
vistrakākais ir tas, ka es esmu pazaudējusi sevi un nezinu kā to tagad atrast. kur man sākt meklēt.
smieklīgi, jo nezinu kā es varētu visu salikt smuki atpakaļ puzlītē, ja pat nezinu, kur es dzīvoju.