ilgstoša sevis nemīlēšana noved pie nopietnām slimībām.
toties pārāk spēcīga sevis mīlēšana pataisa par idiotu.



parasti ir tā, ka pēc lieliem eksāmeniem var atļauties sevi palutināt, paslavēt, jo zin, ka pēc tām nāks atslābums. bet mans atslābums ievelkas pēc kādiem četoriem gadiem :D (vdf)! es zinu, ka daudzi pat nenojauš, cik tas ir smagi- mācīties TUR.
taču smadzenes var trenēt tieši tāpat kā vēdera presi un sajūta, ka tu esi spējīgs uztvert saržģītāku informāciju un saprast arvien vairāk tiešām motivē. jo pa lielam, ko tad citu vēl var attīstīt ja ne sevi? citus mācīt un pārveidot tāpat nekad nav izdevies un nevajag.
dažreiz liekas- nu nafig man to? tāpat augstāk par savu smuko dupsi es nepalekšos, bet no otras puses..
es nemēdzu padoties, jo zinu, ka augļi var būt ļoti gardi.

sevi palutinu, ejot pirkt pārtiku stokmanī, pērkot labu un dārgāku, jo daudz man nevajag, tāpēc varu atļauties nedaudz piemaksāt par kvalitatīvu. tādu, ko ēd ar baudu. tur vismaz neskrien visādi sīņi virsū un var lēni un patīkami vilkties gar plauktiem, un mājupceļā iepūst mīļākās smaržas.