par internetiem
nu vot un pavisam nemanot, man sanāk internatā pavadīt tiiik daudz laika. ka es mēģināšu pielietot kaut kādas letālās mācīšanās metodes- nesīšu kompi draudzenēm, lai man nav iespējas viņā ielīst un tērēt nevajadzīgu enerģiju.
cik labi, ka ex puikām ir blogi. var salasīties pilnu dirsu ar nevajadzīgu šņagu. un ja pavisam štruntīgi tur sarakstīts, tad vēl arī paņemties un paanalizēt uzrakstīto kādu laiciņu pēc ta. tas lieliski darbojas.

mm, jā.


nu ir tā, ka ir kadri, kas dzīvo galvā no katra cilvēka. ar laiku aizmirstas sliktais un arī negaidītos brīžos, ejot pa ielu, gadās atcerēties kaut ko, kas saistās ar konkrēto cilvēku. mazi sīkumi, fotografijas, to, kas viņam garšo, kā viņš naktī blakus elpo, kā smaržo un kādu mūziku klausās. tas viss, viss. tas jau nekur nepazūd. ja ir bijusi otras puses sajūta, tad viņa tur arī būs.



upd. es smejos par cilvēkiem. par viņu dzīvēm. par to, ka mēs visu laiku pēc kaut kā tiecamies un skrienam. par tiem brīžiem, kad viņi savos pelēkajos mēteļos, sapīkušām sejām gaida pārpildītus trolejbusus. bēg no kontrolieriem izliekas, zog, melo, pielien. domāju par to, cik cilvēki uz mūsu ielām maz smaida. cik sadirstas izskatās visas viņu dzīves. darbs- mājas- nauda- darbs. mājas purčikā, kas ir kā bišu stropi, piebāztas ar bezgaumīgām, nevajadzīgām lietām. tantes ar ūsam troļukos, kuras kādreiz arī bija skaistas meitenes. bet kurā brīdī tu paliec par apaļu burku, kas iepērkas centrāltirgū, sajūsminās par samtu un plastmasu un kļūst par antiseksuālām būtnēm, kas padara savu vīru laimīgu tikai ar ēdienu?

un kas šodien notika tāds, kas lika justies tev laimīgam? kas ir pēdējās trīs lietas, notikumi, kas lika tev tādam justies?