es zinu, ka tas izklausās jocīgi, bet es tiešām vakaros mēdzu sēdēt pie atvērta loga (arī tagad, kad auksti) un pūst ārā burbuļus un smaidīt :) ha- hā, mazu bērnu štellītes :)

man ir silti. un rociņas arī vienmēr siltas. un es ticu, ka par labiem darbiem un domām mēs saņemam to pašu atpakaļ.
kad es masēju cilvēku (vecvagars teica un es darīju tā jau pirmstam)- uzlieku programmu. mērķi, ko gribu sasniegt. un ar rokām mīcu viņu kā plastalīnu.