es arī raudu viena pati.. laikam jau katru vakaru.. tagad cik esmu tā paskatījusies.. un nespēju neko padarīt. e jūtos vientuļi. Tu vismaz zini, ka tas nav uz ilgu laiku un, ka pavisam drīz būsiet atkal kopā. bet es. es zinu, ka satikšos ar viņu 31.janvārī. es visu laiku prātoju, kā lai uzveda pēc iespējas dabiskāk, kā, lai neizrāda tik ļoti to, ka es viņu vienkārši gribu no visas, visas sirds. kā, lai neļaujas tam kārdinājumam.. mhh.. un man ir grūti. bet es vēl aizvien ticu. tas ir tik tizlīgi, iespējams.. un kā es knapi, knapi noturos, lai viņam neko neuzrakstītu. vakar vien pēkšņi sagribējās viņam aizsūtīt sms ar tekstu - lai Tev jauka dieniņa!.. bet beigās es tomēr saņēmos un neaizsūtīju. laikam jau labi vien ir. es gribu, lai es viņam neesmu kā nasta, lai es viņu nemoku, lai viņš var pats labi saprast, ko vēlas un, lai viņam tas viss arī izdodas. es negribu jaukties. negribu uzbāzties, lai arī izmisīgi vēlos, lai viņš man atrakstītu, ka skumst pēc manis.. es Tev aizsūtīšu uz draugiem savu pēdējo cibas ierakstu, kuru ieliku kā privāto, lai neveins neredz. tad redzēsi, ko jūtu. to es ierakstīju vakar vakarā, kad atnācu mājās. un Tev ir viss lieliski. Tu es kopā ar mīļoto ;]