spice - lielā Everesta mazās virsotnes
Ah, kas par dieniņu!!! Dienas beigās tāds murrājošs apmierinājums atnācis, ka paliek silti :)

- Mani 4 video, praktiski mazas reklāmiņas - ir ļoooti tuvu beigām! Rīt no rīta finalizēšu un būšu vienkārši ļoti laimīga! Ieskatam - es nekad mūžā līdz septembrim nebiju uztaisījusi nevienu video - bet es ņēmu un uztaisīju 4! Vienlaicīgi! Priekšniece mani aplaudēja! Viņa saka, ka esmu izdarījusi neticamo - jo sākums nebūt nebija daudzsološs un materiāls ar! Viņa arī saka, ka sarežģītība bija maksimālā un pat pieredzējušam ekspertam tas būtu izaicinājums! Viņa arī murrā, kad ierauga manus video. Otrs mans priekšnieks vēl nemurrā, bet murrās - es zinu!

- No rīta bija atbildīga žūrijas sapulce, par to kā sauksim visam globālam milzim domāto iekšējo mājaslapu (Intranetu un iekšējo twitteri). No konkursa iesūtītajiem (ap 150) vajadzēja izvēlēties top 3. Izvēlējāmies. Es vienīgā biju to vārdu izvēlējusies - pamatoju savu izvēli un pārējie sāka kasīt bārdas. Pēcāk mums bija tikai 5 vārdi palikuši. Balsojām. Un ziniet, kurš vārds uzvarēja? Mans! Mazais ievī būs izvēlējies vārdu 130 000 darbinieku iekšējai lapai :) iPadu gan dabūs tas, kurš pieteica konkursam. Bet es zinu - nebūtu mans lobijs, tā vārda nebūtu! Aj, es jūtos lepna, ka kaut kas tāds būs palicis uz gadiem!

- Un es priekšniekiem - abiem saviem - pateicu par savu priecīgo notikumu. Kima smējās un apsveica. Smējās, jo viņai regulāri kāda ir stāvoklī, teica - nu re atradās vēl viena (viena jau esot pieteikusies :) Herve bija samulsis. Vismaz man tā likās, ka priecājas, bet iekšā kaut ko ņemās. 15 minūtes pirms es viņam pateicu, viņš man teica, ka manis dēļ atliek svarīgas sapulces, because I really enjoy working with you and that I am saying that from my heart... Man likās, ka viņam bija labs plāns, ko ar mani darīt pēc janvāra...

Šito ierakstu jāatcerās pārlasīt draņķīgās dienās!