n>v
un tātad :)

nedēļas nogalē tiku pie jauna gredzena un uzvārda! Tā uzvārda maiņa vispār bija tāds baigi sāpīgais pasākums. Vislaik ignorēju, cerībā, ka visi aizmirsīs un nepiekasīsies :) Un tad es mocījos un mocījos, bet tad es kaut kur izlasīju, ka cilvēki vienmēr domā par to, ko zaudēs, nevis ko iegūs. Un tad es tā iedomājos, ka 25 gadus man bija ļoti jauks uzvārds, kas man dzīvē ir tikai labu darījis; tagad man būs cits uzvārds, un tas man arī tikai jaukus mirkļus sagādās (vajag tikai pierast). Šobrīd gan man ir sajūta, ka esmu in cognito. Ka es esmu, tikai man ir cits nosaukums (atbildīgais darbs, nomainīt uzvārdu sociālajos portālos šorīt svinīgi izdarīts )