d
es jau apdomāju zvanīt taj filmu studijai - kas zi, varbūt grib mani arī tagad? lielā internacionālā mašīna man lauku meitēnem šķiet neder, turklāt es vāju mēģinu pielāgoties... un tā es te laužos, atnāku uz darbu un sapņoju par brošu šūšanu vakarā (uztaisīšu 10 un safočēšu...) Un jā - es meklēju iespējas... Ikgadējā darba novērtējumā vispār pizģec - asaras sāka birt - nu ko es cenšos apmānīt?