Šito nesaprotu. Mani reiz izlamāja mammas kopējs, atgriezies no veikala, jo līdzdotā bankas karte nenostrādāja ar pīkstienu.

Tev nav kartē naudas? Un ja tev nav vispār, ne kabatā cash, ne mājās?
Zināt, ka tu neesi nolaidies, un nevāc izdzīvošanu pa atejām, ir pietiekami. Pārējiem ir jāabonē tevis vispār satikšana dzīvē. Es nesmejos – mēs esam tik vērtīgi.
Normālā veidā, es drusku nosarkstu pie sevis, bet parasti jau informēts, ka ar karti neizdosies. Un ir tāds pimpis uz to, ka nevaru samaksāt. Nav sanācis aizdomāties līdz "ejiet dirst" pret situācijas līdzbiedriem, pārāk pajāt. Mīli, cieni sevi, lūdzu!