šodien vauvusiņam svētki - uz rīgu līdzpaņemtā sausiņbarība beigusies, tāpēc nākas ēst vistu sirdis un aknas ar burkāniem un rīsiem, no kuriem termiski apstrādāti tikai pēdējie minētie. dzīvnieciņam pēc nu jau kādu gadu ilgušās sausiņdiētas reāls šoks iestājās, kaut ko tādu bļodiņā ieraugot. pieiet klāt, aposta un tad sastingst, degunu pie maltītes piedūris. šķielē uz mani, bet neēd. nu neko, iedodu gabaliņu nogaršot. apēd un luncinās mazais. iedodu vēl vienu. apēd, nolaizās, luncinās. paeju malā no bļodiņas. vauva atkal paošņā, paošņā un tad tā neticīgi sāk knakstīties. ņem pa gabaliņam ārā no bļodiņas, liek zemē, rīsiņus un burkāniņus atstāj, izlasa gaļu. nu neko, paēd tā bišku no vienas puses, tad apiet bļodai no otras puses, paēd vēl mazliet, tad atkal atgriežas sākumpunkā. ēd. aizvien aizrautīgāk. pa to laiku ieva izkrāmē uz galda visādas žavētas gaļas, sieru & co. un rāmi ietur brokastis. vauva ēd. ieva ēd. virtuvē valda baudpilns miers, dzirdama vien klusa čapstināšana. beigās, protams, salaiza vauvusiņš vēl tos sākumā izmētātos burkāniņus, pienāk pie galda un neko neprasa! tiešām, skatās virsū un luncinās. laimīgs laikam. man prieks. tāds mazs, traks un laimīgs. tagad tik jāsakrāmē mantiņas un jāved vauva atpakaļ uz ziemeļu mazpilsētuiem, kur zāle zaļāka un pastaigas garākas, tā teikt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ieva) rakstīja,
