īsumā par visu
pamodos no sms, kas ziņoja par algas ieskaitījumu. tā nu tikko bez kāda apdoma nopirku biļeti uz männersachi šovakar, bet pārdomāju par rītdienu un kritisko masu - jābrauc uz pārdaugavu pēc sava veļļuka, jo tad, ja es piedalīšos, māsa arī piedalīsies, kas savukārt nozīmē, ka viņas veļļuks man nespīd. bet ja es nepiedalīšos, gan jau nepiedalīsies arī viņa, un veļļuks stāvēs mājās. visdrīzāk. bet nu jā, žēl ka uz ziedoni un visumu nav biļešu saskaņā ar jrt mājas lapā pieejamajiem datiem. ja kādam ir lieka biļete uz nākamo nedēļu, labprāt atpirktu. bet tas nu tā - īpaši jau neceru.

bet vispār atkal ir tā sajūta, ka izslēgts telefons ir labi un pareizi, vajadzība atbildēt uz meiliem ir svītrota no manas dienas kārtības, savukārt labākā atpūta ir miegs, bet mans vistīkamākais kompanjons - es pati.

citādi - pardon my sudden obsession, bet

you say you wander your own land
but when i think about it
i don't see how you can