par sportu
sadomāju izkustināt ķermeni uz vingrošanas paklājiņa. sen jau biju atšifrējusi uz papīra vienu inčīgu jogas viģiku, tomēr slinkums līdz šim bija ņēmis virsroku. ko lai saka - plānots bija izpildīt 3 kustību sērijas, bet mana vārgā miesa jau pēc pirmās diezgan kategoriski ieziņoja, ka pietiek. tu papriekšu man kārtīgi iemāci tās pozas, ok, pēc tam varam arī paārdīties. a ko ta tagad mēs te gribam, ko? rociņas trīc, kājiņas slīd, viss šķībi greizi, ļogās uz visām pusēm + elpošana ar', šķiet, nojuka kādā brīdī. īsāk sakot, vells, es par sevi biju labākās domās. turklāt spoguļsienas pietrūkst - grūti saprast kļūdas, sevi neredzot.