jūtos kā tāda bezmērķīgi starojoša perētājvista - kamēr abi jaukcālīši, māscālītis un herbertcālītis, bujāņī pa vecpilsētu, izvedu pastaigā suni, sarūpēju abiem dzeltenkrūtīšiem sātīgu naktsmaltīti un nobrīdināju, lai nebrauc staķikā pa ceļam uz māju, jo uzkodas pilns ledusskapis. bet tagad ierastās darba elektroniciņas pavadībā piebeigšu ka savu atlikušo puslapiņu un pēdējās vīna piles.