fail
sen nebiju rakājusies pa savām vecajām mantām, ko beidzot saņēmos izmest (kaut "izmest" pagaidām nozīmē vien samest maisā un iestūķēt koridora skapī), un veco papīru mapi, kur sabāzti i zīmējumi, i pēdējās padsmitgades laikā saņemtās apsveikuma kartiņas. pilnam komplektam atliek pārlasīt dienasgrāmatu, kas sarakstīta laikā pēc dienasgrāmatu dedzināšanas pasākuma un pirms lēmuma par rakstisko pārdomu datorizāciju. tad varēšu mierīgu sirdi nomazgāties, apvilkt kādu drēbi un doties uz draugu bāru izskalot sistēmu.
bet vispār atklāju, ka visu laiku lieliskākā draudzene tālajos 90tajos ir pat pamanījusies man uzdāvināt tematisku elliot erwitt fotokartiņu, apsveicot ar mana vismīļākā setera atgriešanos no ikvasaras garajām brīvdienām laukos. vēl konstatēju, ka agrāk es neslikti zīmēju. pie šīs daļas derētu piestrādāt - varbūt kāda dotību driska vēl kaut kur aizķērusies. bet tā vai citādi, pārdzīvojumu, šķiet, tomēr tai mapē bija par daudz - atmiņas saķepušas kamolā un iestrēgušas kaklā. un strādāt jau nu točna vairs negribas, vien sēdēt uz palodzes un neko neredzošām acīm domīgi blenzt uz kazām.