viens no cilvēces lieliskākajiem izgudrojumiem, manuprāt, ir gumijas zābaki. tu ej pa ūdeni, nu, burtiski - ej pa ūdeni, bet kājas paliek sausas. fantasķika! mēs uz šejieni pārvācāmies tai nesenajā panbaltijas lietus sezonā, tāpēc vecie labie gumijnieki bija mans pirmais pirkums šai valstī. kopš bērnības man tādi nebija bijuši. eh, bērnība un atmiņas par to.
otra ģeniālā lieta, ko šeit esmu iegādājusies, ir virsskaņas svilpīte. un šodien ir ideāls laiks, lai pielietotu abus augstāk minētos cilvēces sasniegumus. pielietojām ar'.
vispār smieklīgi - ķīnas cekulainie ir izslavētas cacas, kas peļķēm ejot ar līkumu, bet manam melnajam brīdbreikerim lietus, kā rādās, ir mīļākais pastaigu laiks. ok, ja nu akurāt negāž kā no spaiņa. bet līst. un galvenais - lai ir peļķes! turklāt lietains laiks caurmērā mums ir vispiemērotākais, nu, to vauvusiņa komunikācijas problēmu dēļ. parkā nevienas dzīvas dvēseles, kur nu vēl četrkājaiņi. tad nu varam abi ņemties uz nebēdu. es pa peļķēm, suns pa peļķēm. suns kā torpēda prom pa ceļu un neceļu. svilpiens. un suns kā torpēda atpakaļ.
i'm lovin' it. totally!