par pasaules tautām
ar indiešiem nu gluži kā ar bitēm. iepriekšējais bija gatavs runāt kaut piecas stundas no vietas. viņam ļoti patika apcerēt dažādas tēmas un situācijas, līdz to piecu vai ciktur dienu laikā šī mūsu viesa kaislība herbertu bija novedusi tiktāl, ka pēdējā vakarā, kad mēs bijām plānojuši doties tautās, bet viesis kā ierasts bija pazudis pilsētā un apzinīgi ignorēja visus telefona zvanus, tomēr veiksmīgas nejaušības rezultātā pret pusnakti tapa namatēva sazvanīts un, protams, tai pašā mirklī piedāvāja šādas tādas shēmiņas, kā apvienot mūsu došanos uz centru un viņa atgriešanos mūsmājās, herberts teica tikvien kā "no. come back to the apartment. now."
turpretim viss, ko diennakts laikā man pateica tikko autoostas virzienā aizvizinātais ciemiņš, bija "hello" vakardien un "so, goodbye" tagad.