lieliski - pēc kādas 1h+ ar aukstu dvieli uz galvas visa mana dižā sāpe gan ir atstājusi lielāko galvas daļu, tomēr uz tā rēķina pārvākusies uz labo aci, kas tagad miglojas un grīļojas, pusģībonī torčīdama tajā savā apsēstajā dobumā. vopšem kvantitāte atkal izrādās nesvarīgāka par kvalitāti, jo manas darba spējas šāda attīstība nekādi nav ietekmējusi - kādā pakaļā bija, tādā ir aizvien. līdz ar to pasludinu sevi par nespējīgu, nopūšos, novaidos un turpinu žēli vilkt savu aizkavēto vezumu.