skops rezumē
mana vienīgā fotogrāfija no berlīnes ir pases tipa foto, kura tapšanas laikā par mani kārtīgi izņirgājās zoo stacijas vietējā fotobūdiņa. saka - jums trīs mēģinājumi bla bla bla un šis ir pēdējais. spiežu zaļo pogu, bet ne vella, atkal tas pats no jauna. tā nu spaidīju to zaļo pogu līdz bezjēgai, līdz pēkšņi un par laimi uz puslīdz normālu bildi automāts paziņo - apsveicu, tava pacietība ir atalgota un foto tiek drukāti!
savukārt par augsto mākslu runājot, sezonas atklājums ir komische oper - dons žuans bija vienkārši uz bravo, kaut a) opera in general nav mana stihija, b) vismaz pusi no pirmā cēliena nevarēju saprast, vai man tiešām patīk, vai arī ir tikvien kā interesanti. beigās dabūja bērni standing ovation un pelnīti jau nu bez šaubām. diemžēl tai pat vakarā, kas bija vakar, skrienot uz autobusu sasitu telefonu pret berlīnes bruģi un nu esmu bez sakariem. bet bite tak saka - nepaliec bez sakariem! eh, un ko man tagad tādam diskonektētam darīt mazā pilsētā? gan jau ka braukt uz draugu bāru. vismaz uz vienu simbolisku ruma glāzi.
citādi šopings kā jau šopings - ir savi prieki, ir savas vilšanās.