ieva nemīl tukšumu
šis dzīvoklis bez mazā melnā (par herbertu nemaz nerunājot) ir drausmi tukšs. trimdā vismaz bija māsa, eņģelītis un kaķis, bet te - nekā. dzērienu skapītī vientulīgi nīkst pēdējās piecas piles ruma, ledusskapī divas aizmirstas biezpiena paciņas un mērenā letarģijā ieslīgušais vesta kunga velosipēds, bet tas jau vairs ne ledusskapī. pat sienā dzīvojošie putni ir rimušies tviteros. atliek vien procesora klusā dunoņa un satiksmes saraustītais skrējiens no viena luksofora pie nakamā, cerībā paspēt paspēt paspēt.
es aizgulējos par stundu vai pusotru, bet šī novēlotā mošanās zaudēja savu dramatismu brīdī, kad atverot acis aptvēru, ka līdz ar to esmu glābta no vēl baisākas realitātes, proti, no sapņa, ka esmu netīšām nogulējusi līdz 5iem pēcpusdienā.