par jāņiem
varu vien piebilst, ka suns no brīža, kad izrubījās mašīnā, bez būtiskiem pārrāvumiem nogulējā gandrīz 20h līdz šim rītam. diemžēl herberts ir konfiscējis fotovadu, tāpēc nevaru ielikt pat to vienīgo ar telefonu fočēto zvēra bildi (un varbūt labi, ka tā).
ja ne saimniece, tad vismaz zvērs šķita atradis kārtējo papardes ziedu jauniņas vācu aitu suņa krustojuma kucītes izskatā. the only problem was, ka meitenītei labāk patika būt augšpusē, tāpēc mazais dzīvnieks lielāko daļu laika aizvadīja vairīdamies no izsmiekla pārējo trīs suņu acīs. tā vai citādi simpātijas nenoliedzami bija abpusējas, kas mani tomēr dara mazliet bažīgu par to, vai nenāksies maksāt alimentus un tā - jāņu naktī taču notiekot brīnumi, kā zināms. ja reiz pat neauglīgiem pāriem pēcāk bērniņi mēdza atskriet, tad cienījamā suņupuikas nelielais augums sāk šķist vien minor šķērslis laimīgai starpšķirņu ārlaulības savienībai.
(kaut man ta nav sevišķi smieklīgi, bet jūs varat iedomāties, cik varena atsaucība būtu uz šādu sludinājumu: pārdod vācu aitu suņa jauktenītes un tīrasiņu ķīnas cekulainā savsatrpējās mīlas savdabīgos augļus.)