atmiņas erozija
es pat neatceros, kas notika rīta suņpastaigas laikā, kaut gribēju par to iepukstēt cibā, jo bija kaut kas puslīdz smieklīgs vai būtisks. bet nu ok, vismaz atcerējos aizbraukt uztaisīt pasi, līdz ar to 30. jūnijā atkal būšu pilntiesīgs pilsonis. (jūs zinājāt, ka tur jānorāda datums, kurā nozaudēta pase? it kā kaut kādā mērā loģiski, bet kā, ellē ratā, viens cilvēks var zināt, kad viņš to savu pasi ir pazaudējis, ja nav runa par zādzību vai somas atstāšanu autobusā, vai kaut ko no tādas sērijas. vot.)