es apzinos, ka tas jau varētu sākt atgādināt zīdaiņa vēderizejas dokumentēšanu, bet nu nevaru es nociesties, nepaužot savu pāri plūstošo prieku par dzīvnieka apetīti. oki, tiesa gan sāku ar vienu smadzeņu kaktiņu domāt, vai drīz nebūs jāsatraucas par potenciālu zvēra pārbarošanu, bet ņemot vērā to, ka savus līdzšinējos nepilnos divus dzīves gadus dzīvnieks ir ieturējis diezgan drastisku diētu, pārtikas patēriņa ierobežošana it kā vēl varētu nebūt apspriežams jautājums, jo zvērs arī kustas pietiekami un tā. stāsts jau šoreiz vairāk par to, ka papildpurciju klepiņš pat prasīja. imagine?! ņerga klepiņš prasa papildporciju! un spēlēties arī atsācis - ārdās ar bumbiņu pa virtuvi. tas tak ir teju jānosvin, ka es jums saku.

p.s. ak jā, un tēja palīdz. it kā. silti paliek, bet vīnu īsti tomēr negribas.