nu, klau - galu beigās es sēdēšu pie tā kopja ziemas jakā, jo šobrīd divos džemperos, ar 3metrīgu šalli saviņķelētu ap kaklu un vēderu, rakstāmcimdiem rokās un satinušamies segā man vēl aizvien tā kā biku salst. un tad vēl tūlīt pārradīsies vārdā nenosaukta persona, kas, protams, vazāsies pa māju T-kreklā un ņirgs par manu nespēju termoregulēties.

upd. kolosāli, līdzko te iepukstēju, ta sāka mesties silti :)

upd.upd. va', ku labi - nu jau i' bez tās šalles var iztikt!