es būt runājis
skatos fashion tv, kaut sen būtu jāguļ. bet nav nemaz tik truls pasākums. var, piem., saprast, ka tērpu demonstrētājas darbs nu nekādi un ne pie kādiem apstākļiem neierindojas manu sapņu profesiju sarakstā. labi, pastāv gan zināma iespēja, ka swimmwear principā ir modes demonstrējumu pasaules neatrisinātā prblēma, proti, ka skaistumu šajā jomā iespējams integrēt tikai ar fotomākslas satrpniecību (tāpēc arī nošķīrums starp tērpu demoonstrētāju un modeli, otro minēto attiecinot uz fotogrāfiju vai tās kvalitātei pielīdzināmu kustību ietvarošas darbības rezultātu. stulbs formulējums, bet jāiztiek ar to, kas ir - piedodiet). tomēr vaina nav ķermeņos, drīzāk tērpos un gravitācijā. pirmkārt, kā man te rāda, biksītes bieži ir nepareizi uzšūtas - staigājos "saiet dibenā" (smīdina šis rēdevendungs). krūšturi arī vienlīdz bieži ir par mazu. kopumā - tiek ievērojami izkropļotas ķermeņa dabiskās līnijas, tostarp, piem., biksītēm iespiežoties gurnu/dibena mīkstumos (cik nu tām nabaga meitenēm tur vēl kaut kas uz kauliem palicis). otrkārt, tik labā apgaismojumā kustība jebkurā gadījumā rezonē ķermenī, kā arī rada ēnu spēli, kas ne vienmēr ir labvēlīga pašas staigātājas vizuālajam tēlam. plus - savienojumā ar, piem., nedabiska izmēra krūšturi, tas nu galīgi nesaskan ar manu estētisko gaumi. un tad vēl, protams, augspapēžu kurpes pie peldkostīma arī nu nekādi nevairo šo meiteņu grāciju. drīzāk padara kustību vēl saraustītāku, kas savukārt vairo visa veida kratīšanās efektus, kas atkal no savas puses grauj estētiskās baudas iespējas.

šobrīd domāju par šādu jautājumu: ja es būtu puika, saglabājot visas esošās prāta un neprāta iezīmes, proti, ar to vienīgo atšķirību, ka pavilktos uz meitenēm, vai es domātu citādi?

kā man veicas - tagad rāda arī pusplikus puikas - tas palīdz noskaidrot atbildi uz iepriekš minēto jautājumu. nu, es defoltā pavelkos uz puikām, bet ne visi, piem., tv demonstrētie ķermeņi manī raisa pozitīvas emocijas. problēma ir tanī, ka bieži intensīvas sevis uzlabošanas rezultātā ir izjaukta ķermeņa dabiskā vizuālā harmonija, un to nu mana acs nevērtē kā pozitīvu rezultātu. principā, ja runa ir par "muskuļoto & tradicionāli iekārojamo" kategoriju, tad vienīgās vērā ņemamās grupas būs vieglatlēti, peldētāji un dejotāji. skrējēji arī varētu kvalificēties. bet karaķugas dalās diezgan spēcīgi apakškategorijās, jo pārkačāta plecu josla un/vai kājas arī ņe v mojom vkuse. tātad ko iespējams secināt? krāniņš, šķiet, sevišķi neietekmētu manu spriedumu par ķermeņa estētiku, jo tas jebkurā kontekstā pamatojas uz citiem kritērijiem. savukārt iekārojamības faktors nav saistīts ar vizuāliem rādītājiem (ja paliekam kaut kādas pussubjektīvas normas robežās).

ziņojuma beigas un hopefully - good night.

p.s. zjebala mani tā slīprakstīšana, tak što visi "valodas piesārņojumi" turpmāk vairs netiks slīpināti, vietām, iespējams, graujot ziņojuma skaidrību. par to piedodiet, bet es vēl meklēju optimālo risinājumu.