riga - berlin - riga
pēc pusgulētas nakts un lidmašīnā pavadīta nepieklājīgi agra rīta cēliena manām acīm un garam atgriezties normālstāvoklī vislabāk palīdz kārtīga izraudāšanās (sliktākajā gadījumā var izlīdzēties ar acu pilienu desmitkārtīgu pārdozēšanu vai ilgstošu sejas mazgāšanu). tāpēc jāklausās blūzs kustīgu bildīšu pavadībā, proti, "black snake moan" (2006), turklāt raudāt vajag i vietā, i nevietā. un pēc kādām nepilnām divām stundām dzīve var sākties no jauna šajā civilizētās pasaules pierobežas žēli snieganajā ciematiņā.

pa vidam pārsteidzoši daudz ko sapratu. viena no lietām - rakstīt ceļojuma apskatus, ja neesi gluži tur uz vietas viens un vientuļš, galīgi nav mana lieta. tomēr mazliet nožēloju, ka nepiefiksēju pati sev ar pusapgrauztu pilteni uz kādas salvetes maliņas nevienu no iespaidiem, jo priekš pilsētas, kurā viesojos jau vismaz kādu reizi 50to noteikti, iespaidu krāsainība negaidīti pārsteidza. tas laikam tāpēc, ka pārmaiņas pēc atstāju savu ierasto kūrfirstu dambi, līdztekus veikalu skatlogiem aplūkojot arī kādas citas cilvēka radošuma manifestācijas. un konstatēju, ka ir labi.