Mūzika: | David Bowie: Running Gun Blues |
you're out of date, my friend
manuprāt, visi pašidentifikācijas modeļi, kas saistīti ar protestu, mūsdienās absolūti nav aktuāli, jo protests pats par sevi neiederas esošajā sistēmā. tas nevar būt produktīvs. negribot nevienu aizvainot, tomēr atļaušos apgalvot, ka visiem pankiem, gotiem utt. būtu labāk nomazgāt grimu, ataudzēt matus, saģērbties cik necik jēdzīgi un iedarbināt pārmaiņas pēc savas pelēkās šūniņas tā vietā, lai tās mērķtiecīgi nīdētu ar dažādu psihotropu vielu palīdzību, šo balagānu dēvējot par dzīves veidu, atšķiršanos no pelēkās masas vai apzīmējot to ar dajebkādām citām sevi sen izsmēlušām, tukšām frāzēm. kādu kaifu gūst cilvēks, gulēdams kaut kādās stroikās vai tusēdams ar pusjukušiem narkomāniem?
ai, da man vienkārši besī ārā, ka forši, sakarīgi jauni ļaudis nobloķē savu potenciālu un peras tukšgaitā pa kaut kādām sociālā riska grupām tikai tāpēc, ka nevar, neprot vai negrib paskatīties paši uz sevi un visu no tā izrietošo no kaut kāda saprātīga skatpunkta. gandrīz katram dzīvam cilvēkam taču ir neproduktīvas fāzes, brīži, kad jāpiemaujas līdz bezsamaņai vai jāsasprindzina visa griba un veselais saprāts, lai sevi pierunātu celties no gultas, paēst, nomazgāties, iziet uz ielas utt. bet nekāda nobeiguma nebūs, jo man nav ne jausmas, kā risināt sociālās problēmas. vienīgais, kas nāk prātā, ir sapelnīt kaut kādā mistiskā veidā nenormālu kaudzi naudas, lai varētu visiem tiem garīgajiem hipohondriķiem, kas savas slimības īpatnību dēļ allaž ir, bija un būs finansiāli nenodrošināti, apmaksāt psihoterapijas un antidepresantu kursu.