par bitēm
šonakt sapņoju, ka mani par spieta vietu izvēlējās kāda bišu saime. no Vēstījumiem par sargāšanu zināju, ka jāsastingst, no Anetes omītes (tas gan attiecās uz iršiem) - ka jāguļas zemē. tā nu es gulēju savu sapni ar seju pret zemi, cik nu vēl paguvu to aizsegt ar plaukstām, un ļāvu bitēm dzīrot ap un uz sava ķermeņa. nebija ne bail, ne sāpēja dzēlieni, kaut viņas pamatīgi sakoda man kreiso vaigu. gulēju ciet acīm, klausījos dūkoņā visapkārt un, atceroties raidījumu par bišu indes pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu, domāju par to, ka iespējams manī tagad viss traki uzlabosies. sajūta bija savāda, bet kopumā pat patīkama.
kad viņas pēc ilgāka laika mani atkal pameta, es mierīgi soļoju tālāk caur mežu uz mājām, priecīgi atskārstot, ka par spīti diezgan daudziem kodumiem, man nav iestājies anafilaktiskais šoks un vispār jūtos ļoti labi.