sviesc, kas tad cic :)
hmm, tai katras dienas kā pēdējās dzīvošanai laikam ir vairākas izpausmes un izpratnes. man tikko pieleca, ka es savā ziņā tā arī dzīvoju - pielieku katru vakaru visam treknu punktu, pat ja caurmērā viss iet OK. ieradums tāds laikam. vispār jau tāpēc arī pa daļai ir forši dzīvot pa naktīm tb neļaut dienai beigties. tikai zīmēt, zīmēt un zīmēt, nenonākot līdz brīdim, kad visu saķēpā, pofig, kas tur bijis, un lapu aizmet prom. a no rīta ņem nākamo, un tā tik krājas, krājas saķēpātu zīmējumu kaudze, bez kādas kopējas jēgas un sajēgas, kas tur ir zīmēts un kāpēc. pietam jau, pat ja meklētu, tāpāt jau katru vakaru viss ir saķēpāts. čiņņ!