kaut kad pienāk brīdis, kad atkarība tomēr iestājas... ne jau tajā nozīmē, ka tu nespētu atteikties, principā jau jebkurā brīdī var mainīt visu... drīzāk tavs sapnis, kas ir kļuvis par realitāti, ir atkarīgs no tevis. vai tas būtu mīļš cilvēks, kam tu negribi nodarīt sāpes pat tad, ja tā būtu vieglākā un pareizākā izeja (jo tu zini, cik ļoti tas viņu salauzīs). vai tas būtu - ak, cik banāli! :p - bērns, kam tu nozīmē (gandrīz) visu... baigi patiesībā, kad vienā brīdī tu saproti, ka atpakaļceļa nav. vai vismaz tuvākos 10-15 gadus nav. kas cilvēkam zem 30 liekas vai viss mūžs... :P