Šausmīgi sagribējās frī kartupeļus, jāiet uz veici laikam beidzot, tik vot jāpieceļ isbabasbiedre:)))

Un skumīgais...
Esmu īsts ļaunuma iemiesojums?
Egoiste?
Esmu apjukusi.
Kaut kas mani vislaik dīda...
Kad sabojāju otram garīgo,
Saprotu, ka jūtos vēl brismīgāk...
Jo man tak tas cilvēciņš i pats mīļākais.
Vai es tiešām gribu strīdēties???
Nē... es ienīstu!!!
Tad kapēc pēdējā laikā tā notiek???
Kapēc es nodaru pāri???

Tu tak esi mans pats savrīgākais un mīļākais...
Citreiz liekas, ka neprotu novērtēt to, kas man ir...
bet es mācos...es cenšos

Sviests:/