Ārprāc...esmu iemīlējusies:) Tas, kas ar mani ir jau 6 mēnešus vislaik ir blakus, bet es pati nemaz neapzinājos, ka tik ļoti baidos zaudēt šo jauko humanu:) Un vienu dienu, kad iedomājos, ka varu pazaudēt, sajutos tik sūdīgi kā nekad. Esmu egoiste laikam jau... ka nodarīju pāri šim īpašajam cilvēkam ar savu nezinju, neizlēmību... Un man žēl ka tā... jo nekādīgi nevēlos apbižot VINJU:/

Beidzot pagātne ir tiešām pagātne. Un shis cilvēks no pagātnes izraisa manī pretīgumu... Jo viņš gandrīz visu izjauca...