Ir bērns un ir zīdainis.
Zīdainim visādas tādas bļaustīšanās ir piedodamas, jo visa viņa uzvedība balstās uz gribu/negribu ēst/kakāt/gulēt/uzmanību.
Toties par tāda bērna ālēšanos, kas jau +/- apjēdz savas rīcības sekas, es gan esmu cieši nikns. Manā uztverē nav pieļaujams, ka bērns var neņemt pierē savu vecāku prasības. JO vecāki (es tā ceru) tomēr savam bērnam vēl to labāko un cenšas viņu pasragāt.

Tā bērnu ālēšanās reāli besī galvenokārt 2 iepeslu dēļ, viens no tiem ir - nah man kaut kur publikā vēl klausīties kāda knēveļa bļaustīšanos, ja mājās to visu esmu jau atklausījies.

(Reply to this) (Thread)

Vot kur jūs tos kretīniskos bērnus izraujat, tas man galīgi nav skaidrs :) Man reizēm reāli šķiet, ka es dzīvoju kaut kādā paralēlajā universā.

Jo nu tas, cik bieži man gadās redzēt bērnu, kas bļaustās/ārdās un pie tam vēl nav manējais, ir statistiski pilnīgi normāli (nu tb katram bērnam laiku pa laikam uznāk kaut kāds psihums, un salīdzinot ar visiem foršajiem, klusajiem, mīlīgajiem un draudzīgajiem bērniem, kas redzēti, tādi psihuma momenti ir tiešām reti).

Bet varbūt tur arī ir tā problēma, nu tb cilvēki nepamana to, ka bērni uzvedas labi, un attiecīgi vienīgais, ko viņi redz, ir neuzvedīgie bērni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē ... nu redz jau arī tos labos, tikai tie sliktie vairāk iespiežas atmiņā. Pat ne bērni, bet fakts, ka bērns ir ķēms. Racionāli tam pieejot, nekā uber jau tur nav, ka reizi pa reizei kāds bērnelis paplosās. Mums katram šad tad uznāk melnie. Tā atmiņa par kāda bērna sliktu uzvedību laikam vairāk balstās uz emocionālā noskaņojuma, jo saviem bērniem tādas izdarības publiskā vietā nepieļauju. Ja šim mājās vajag izlādēties, mierīgi var iziet ārā un apskriet dažus apļus ap māju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

morāle: vajag izlaist pašam savus bērnus, tad sveši bērni nebesīs :D

/nav jau tā, ka mani būtu baisi izlaisti, kā es te zīmējos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribēju jau teikt, neiztur kritiku, Tavas beibes ir dikti mīļi, jauki un klusi (!) bērni, cik viņas iznācis redzēt. Mazu Džonatanu nevaru komentēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mazs Džonatans salīdzinājumā bija vēl mierīgāks, puse manas audzināšanas bija "tu drīksti pateikt, ko gribi/negribi, un drīksti neklausīt visam, ko tev saka" (es šobrīd varu teikt, ka šī ir vienīgā mana audzināšanas programma, kas ir realizējusies ar uzviju)

Bet mana audzināšana balstās tajā, ka mājas ir drošā vieta, kur var izpildīties pēc pilnas programmas, attiecīgi nekas nav jāpierāda ārpus tām.

(Reply to this) (Parent)

Bet kaut kas tur ir. Kopš pašai ir brēkulītis ļoti, ļoti reti iznāk saskarties ar citiem tiešām uzmācīgi skaļiem. Ar visu 'mob,,ka tik mana neizlemj pastrādāt par pastiprinātāju/pamosties/paskumt līdz' utml. Pirms tam... Bija daži tiešām bļaujošu brēkuļu izbojāti vakari. Vai sabiedrība kļuvusi labāka, vai retāk ejot karma labāka, vai nervi mierīgāki - nezinu.

(Reply to this) (Parent)