Nē ... nu redz jau arī tos labos, tikai tie sliktie vairāk iespiežas atmiņā. Pat ne bērni, bet fakts, ka bērns ir ķēms. Racionāli tam pieejot, nekā uber jau tur nav, ka reizi pa reizei kāds bērnelis paplosās. Mums katram šad tad uznāk melnie. Tā atmiņa par kāda bērna sliktu uzvedību laikam vairāk balstās uz emocionālā noskaņojuma, jo saviem bērniem tādas izdarības publiskā vietā nepieļauju. Ja šim mājās vajag izlādēties, mierīgi var iziet ārā un apskriet dažus apļus ap māju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

morāle: vajag izlaist pašam savus bērnus, tad sveši bērni nebesīs :D

/nav jau tā, ka mani būtu baisi izlaisti, kā es te zīmējos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribēju jau teikt, neiztur kritiku, Tavas beibes ir dikti mīļi, jauki un klusi (!) bērni, cik viņas iznācis redzēt. Mazu Džonatanu nevaru komentēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mazs Džonatans salīdzinājumā bija vēl mierīgāks, puse manas audzināšanas bija "tu drīksti pateikt, ko gribi/negribi, un drīksti neklausīt visam, ko tev saka" (es šobrīd varu teikt, ka šī ir vienīgā mana audzināšanas programma, kas ir realizējusies ar uzviju)

Bet mana audzināšana balstās tajā, ka mājas ir drošā vieta, kur var izpildīties pēc pilnas programmas, attiecīgi nekas nav jāpierāda ārpus tām.

(Reply to this) (Parent)