Marts 20., 2012


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
14:44

(27 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


[User Picture]
From:[info]penny_lane
Date:20. Marts 2012 - 15:21
(Link)
es neizprotu pēdējo teikumu. tas reducē jebko ārpus tradicionālā seksa līdz interesei, un, jā, manuprāt, tā ir ziņkāre. ja nu vienīgi mēs nemeklējam traumas, kas liek sliekties uz netradicionālu seksu. teikums bez puritāniska nosodījuma, ja nu izklausījās.

manā matemātikā cilvēks ar veselīgu seksuālo draivu meklē lietas ārpus rāmjiem brīdī, kad seksā iestājas rutīna, vai tad ne?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Marts 2012 - 15:23
(Link)
Nuvot, tieši šitais man liekas bulšits, tipa "vai nu nogarlaikojies, vai traumēts kautkāds, jo normāliem cilvēkiem ir veselīgs sekss".
[User Picture]
From:[info]penny_lane
Date:20. Marts 2012 - 15:32
(Link)
pirms es apsveru, vai man ķerties pie salmiņa "nav nekādu normālu cilvēku un normāla seksa tātad", man tiešām liekas, ka ziņkāre ir motivācija. jebkuras idejas realizēšana ir ziņkāre par to, kāda šī ideja izskatījusies materializējusies.
"ar gadiem" - jo kosmopolitēns man vienmēr mācījis, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo seksuāli atvērtāki un eksperimentālāki. pieņemu, ka vīriešiem (varbūt ne stereotipiskiem)vienā brīdī pašapziņa ir pietiekami augsta, lai viņi tiktu pāri homofobijām un citiem niekiem.
bet atgriežoties pie pirmsākumiem. ja šī teorija būtu patiesa, tad to tomēr nav pārāk grūti pamatot ar visādu instinktu un dzimumlomu bulšitu. say, iekarot un pakļaut jaunas teritorijas, tā vietā, lai padarītu sevi pašu ievainojamu.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Marts 2012 - 15:42
(Link)
ziņkāre ir labs veids, to pasniegt, nu tipa "eu, a pamēģinām šitā, redzēs, kas sanāks" (salīdzinājumā ar smagnējo "es bieži domāju, kā būtu ar tevi darīt šitā, un man gribas to realizēt dzīvē")

tajā pašā laikā, tikko kaut kas tiek iztēlots, cilvēks jau apmēram ieliek sevi tajā lomā un izdomā, vai grib vai negrib

t.i., ziņkārīgi jau varētu būt viskautkas ("kā būtu ievietot vagīnā nomizotu banānu?"), bet tas tiek iztēlots ("yeah, un ko tad, ja viņš tur nolūst un paliek?") un daudz kas netiek realizēts ("ar karotīti ārā ķeksēt, štoļi?"). Iztēles posms tad arī ir tas būtiskais (jo reālistiski jau pasaule vairāk mainās tajā brīdī, kad cilvēks akceptē savu iztēlošanos, nekā tad, kad šī iztēlošanās tiek vai netiek realizēta... tā man šķiet)
[User Picture]
From:[info]penny_lane
Date:20. Marts 2012 - 15:55
(Link)
varbūt es ziņkāri tomēr uztveru nevis kā blakusparādību, bet dzinējspēku. dzīvē, seksā..kur tik ne.

piemēram pašlaik mani nomāc jautājums- a kāpēc nomizotu?

bet par to iztēlošanos. ir cilvēki, kas sevi kaitinoši daudz analizē un teorētiski pieņem, bet tas neko nemaina viņu dzīvē, jo viņi ir un paliek novērotāji. vai arī tādi, kam šī iztēlošanās pārbraukšana uz virsapziņu tiešām ko maina. un tad vēl visādi citi cilvēki...

bet nu labi. beigsim. mēs tagad esam vairāk vienā lappusē. iešu domāt par banāniem.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Marts 2012 - 15:59
(Link)
:D

tāds arī bija mērķis, jā
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba