varbūt es ziņkāri tomēr uztveru nevis kā blakusparādību, bet dzinējspēku. dzīvē, seksā..kur tik ne.

piemēram pašlaik mani nomāc jautājums- a kāpēc nomizotu?

bet par to iztēlošanos. ir cilvēki, kas sevi kaitinoši daudz analizē un teorētiski pieņem, bet tas neko nemaina viņu dzīvē, jo viņi ir un paliek novērotāji. vai arī tādi, kam šī iztēlošanās pārbraukšana uz virsapziņu tiešām ko maina. un tad vēl visādi citi cilvēki...

bet nu labi. beigsim. mēs tagad esam vairāk vienā lappusē. iešu domāt par banāniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

tāds arī bija mērķis, jā

(Reply to this) (Parent)