Aprīlis 15., 2009
| 10:38
|
Comments:
kas tad nu? jaunā inteliģetu pauaudze, vai zinies :)p
itkā jau nekas, drusku alkohola, drusku ēterisku sarunu par dzeju kā "aicinājumu" un "zini, es tik' RAKSTU" un "mēģinot rakstīt labāk, tu sevi iedzīsi stūrī"
jautājums, kāda suņa pēc es tik ilgi nerakstīju un kāda suņa pēc es vairos rakstīt latviski, atbildēts
tādēļ, ka rakstīšanai un rakstīšanai latviski, un nebūšanai vecam jau defoltā ir drusku alkohols un tamlīdzīgās parunāšanas?
A kāds tam sakars ar nebūšanu vecam?
Danē, nu tā parunāšana jau sūds. Teorētiski. Grūti to noformulēt.
Nu, tā pa lielam, no visiem cilvēkiem, ko es esmu redzējusi šmigā, latvju dzejnieki ir visneizturamākie (vismaz lielos vilcienos). Kautkāds pašapmierinātības, pašapmierināšanās un pilnīgas vienaldzības mikslis. (es jau teicu, ka nemāku paskaidrot)
"nebūšana vecam', kā plašāka versija "jaunajiem". protams, ne gadu ziņā.
mikslis tāds varētu arī būt, es tikai nesaprotu, kā tas atbild jautājumus, kādēļ nerakstīji un vairies latviski rakstīt.
tāpēc, ka pietrūka iekšu pa to visu maisīties un nesapisties prātā
droši vien vēl joprojām pietrūkst
pag, vai tad obligāti maisīties tai putrā? eku, Einfelds tak nekur netusē, nekur nejaucas, un tagad tas, šķiet, neko netraucē. ok, viņš laikam ir īpašs gadījums, bet pointu tas nemaina. rakstīt latviski, imo, var arī nedzerot ar dzejniekiem.
par ierakstu: ar dzejniekiem tusējis tikpat kā neesmu, bet man pazīstamie jaunie prozaiķi vismaz vārdos apzinās, cik ilgi vēl jākapājas līdz normālam līmenim. cita lieta, ka apņēmība reāli mācīties un svīst pie papīra lapas nereti beidzas ar vārdiem. bet tas ir visur. dabiskā atlase.
Man ir nepieciešama komunikācija, kaut vai lai pamētātu idejas un saprastu, kas strādā, kas nestrādā. Vajadzīgs kāds, kurš pasaka "eu, šitais te teikums ir galīgi garām" vai "kamōn, tur taču jābūt komatam!". Angliski to visu var dabūt, kvalitāte, protams, mainīga, bet tur vismaz ir izvēle un statistiskā kopa, no kuras izvilkt jēdzīgo.
tas gan. pats pagaidām izlīdzos ar lasīšanu balsī skanējuma tīrīšanai un diviem-trim paziņām, bet tas nenoliedzami rada pamatīgu ieciklēšanās/iestigšanas risku.
Iespējams, tāpēc arī šeit būtu noderīgs kārtīgs rakstošo & lasošo indivīdu forums. Tiesa, Satori mēģinājums izgāzās...
angļu valodā forumu it ka netrūkst, taču sveša valoda ir un paliek sveša valoda. nezinu, protams, kā Tev ar svešvalodām, taču es angļu forumos savus gabalus lieku tikai tad, ja gribu atziņas par darba struktūru/idejas atklāšanu/kopējo stilu. lai gan esmu strādājis par tulku, ne angļu, ne krievu valodā nejūtos pietiekami droši, lai ne vien izpaustu domu, bet arī darītu to interesantā un baudāmā veidā.
Vienubrīd bija ideja uztaisīt kritikas grupu LV rakstniekiem. Pēc tam sapratu, ka ideja ir apšaubāma, jo man nudien nav pārliecības, ka ir iespējams savākt pietiekamu skaitu rakstnieku, kas 1) spēj sniegt konstruktīvu kritiku bez tizliem uzbraucieniem un masturbēšanas par savu/sava stila krutumu, vienlaikus norādot uz to, kur saskata problēmas 2) spēj šādu kritiku uzklausīt bez mūžīga naida/neveiklības 3) un pie tā visa klāt vēl gribētu piedalīties šādā pasākumā :D
nu, šaubām nedrīkstētu ļaut atturēt no mēģināšanas :). nav jau jāsāk ar grandioziem mērogiem - idejas pārbaudīšanai droši vien pietiktu ar kādiem četriem-pieciem patiešām ieinteresētiem personāžiem, kas regulāri sanāktu paanalizēt cits cita rakstīto.
a pamēģini sazināties ar Žoludi, Ignatu un kas tur vēl ir šajā pieredzes līmenī. Ar pareizu pieeju (runājot tikai par literatūru), pat Saksu var atbrīvot no pozas/personības un izdabūt ļoti vērtīgas lietas. Da i mani un vismaz vienu rakstošo paziņu tāds pasākums ļoti interesētu - cita lieta, ka vēl esam "atsevišķas publikācijas random avīzēs/portālos" līmenī un nezinu, cik vērtīga būtu mūsu kritika.
Heck, kad pirms pāris gadiem intervēju Einfeldu, viņš teica, ka labprāt dalītos pieredzē ar jaunākiem rakstniekiem, tak neviens neprasa.
Žolude, pa manam, ir Amurikā... bet ja to visu dara online, tad kāpēc ne Ar Ignatu es personiski sakaušos :D Bet nu labi, varbūt viņš šito manu blogu nelasa un attiecīgi nesitīs pa purnu uzreiz. (Zen again, vakar Ogriņš man pa muti nesadeva, lai arī, pa lielām šaibām, es viņa vietā būtu sadevusi.)
Eh vispār, pa lielam, man ir šaubas par to, vai mani pašu var atbrīvot no pozas/personības.
*un tūkstoš citu attaisnojumu*
Bet vispār es par to padomāšu. Vēlreiz. Un ar drusku lielāku apņēmību.
Pastāsti, kā tu iztēlojies šitādu pasākumu? Iekļaujot arī visādus "random publikāciju" autorus, galvenais jau ir vēlme attīstīties un nopietni strādāt.
Nedaudz pasmadzeņoju un labākā doma bija kopējs e-pasts, paroli uz kuru dotu ieinteresētiem cilvēkiem (var arī newsgroup veidot, bet tur droši vien lielāks čakars). Tad nu viņi varētu tur sūtīt savus darbus (kaut vai no tā paša meila, ja gribas anonimitāti - cik nu Latvijā tā dos), bet pārējie palaikam nočekotu un sūtītu turp (anonīmus) komentārus. Protams, tas ir optimistisks variants. Vajadzīgas kaut kādas kritikas vadlīnijas, vajadzīga kaut kāda stimulācijas sistēma, kas anonimitātes apstākļos īsti nedarbojas, jo nav reputācijas, ko sabojāt. Var pieņemt, ka rakstīšanā patiesi ieinteresēti cilvēki patiešām arī darbosies, taču realitātē entuziasms droši vien ātri noplaks. Ja nu vienīgi patiešām varētu darboties ar daļēju anonimitāti, lai būtu kāda reputācijas sistēmu. Varbūt tad patiešām newsgroup, kur cilvēkus varētu uzaicināt un vajadzības gadījumā izslēgt, ja viņi kritizēšanai sūta uz pohām rakstītu figņu vai kritizē uz pohām (vai nekritizē vispār). Taču tad nav anonimitātes, un tas mudinās uz pašcenzūru. Ja tā, ārzemju forumos labākie rezultāti, cik esmu manījis, ir "critique before you post" sistēmai. To varētu modificēt tādējādi, ka jaunu kritizējamo materiālu atļaut postēt tikai tad, ja par iepriekšējo pietiekami plaši izteikušies, piem., trīs cilvēki. Jauno postētāju izvēlas pēc loterijas principa no iepriekšējā darba kritizētājiem. Kaut kā tā. Varbūt ir kāds vidusceļš. Varbūt vispār labāk to darīt RL - bet manā pieredzē rakstīta kritika ir noderīgāka.
Hehe. 75% mūsu priekšstats par to, kā to darīt, sakrīt :)
Un man pat blakus ir programmētājs, tā ka kaut kādu vienkāršu endžinu var sataisīt.
//es tagad esmu bizī ar visādām lietām UN morālām pohām UN miega trūkumu, bet šito te es neaizmirsīšu
Nu a kas? Ja, teiksim, runa ir par romāniem, tad pat par daudz :P
Līdz nākošajai reizei aizmirsīs.
Tobiš, tur vajag kaut kādu bakstīšanas mehānismu. E-pastu ķēde (newsgroup) varētu derēt. |
|
|