trīs gadiņi?
ļoti normāls :)

(Reply to this) (Thread)

Četri jau. Pavisam normāls. :D

Man domāt, visa vaina tajā, ka viņš ar omammu kopā risina krustvārdu mīklas. Tā tā roka ietrenējas.

(Reply to this) (Parent)

super, ka tā;)

arī tas tak pāries, bet malacs

(Reply to this) (Thread)

Mhm, pāries. Tad viņš man sāks īsziņas un e-pastus sūtīt ;)

Vispār šausmīgi jocīgi skatīties uz to bērnu, iedomājies, noniķojies un nobrēcies līdz ārprātam, bet klusē kā partizāns... Un tad es viņam iedodu papīra lapiņu un rakstāmo, viņš uzraksta, par ko tad galu galā bija kašķis un ko viņš tagad gribētu, un mēs salīgstam mieru. Bezgala mīlīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir ok;)

jancīgais...
a citus bērnus viņš maz redz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cenšas neredzēt. Ir puslīdz ticis pāri stadijai "citi bērni man traucē un vajag viņiem pateikt, lai iet prom", bet vēl nav nonācis līdz pilnvērtīgam kontaktam. Atskaitot vienu reizi, kad satika drusku vecāku & ļoti prātīgu meitenīti un mēģināja viņu savaldzināt, piemēram, apsēžoties uz slidkalniņa un izsakot tādas piezīmes kā "Šeit man blakus pietiek vietas vēl vienam tādam bērnam" :D

Kaut kā nešķiet, ka būtu jāforsē viņa socializācija, ja pašam nepavisam negribas. Galu galā viņš nekad nav attīstījies tā, kā citiem ir licies pareizi esam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir ok:)

kamēr viņš jūtas komfortabli:)tad tiešām nav ko jaukties;)

(Reply to this) (Parent)

Ārprāc.

(Reply to this)

Nu gluži kā es.
Reizēm vienkārši negribās runāt.

(Reply to this)

Kā, kā piedabūt bērnu rakstīt??? Ar pirmo visu norakstīju uz - puikas jau vēlāk sāk un tā, ar 4.5gadīgo meitu drīz būšu sirma - blondīnisma kalngals - mācu, mācu burtus - savu vārdu kaut kā vēl reizēm uzkricelē, bet biešāk vienkārši sava vārda burtiņus jauktā secībā. Dažus pārējos vēl atpazīst, bet standarta atbilde - nezinu...

(Reply to this) (Thread)

Hm.
A nafig 4,5gadīgam bērnam rakstīt? Vecākiem, protams, prieks (līdz brīdim, kad tas sāk kļūt drusku biedējoši - un tas brīdis, kad bērna attīstība sāk kļūt biedējoša, nudien nav patīkams). Bet bērnam pašam ir svarīga tikai sīkā motorika, kas tikpat labi var būt arī zīmēšana (mans puika praktiski nezīmē), krellīšu vēršana, konstruktori, nu, dajebkas. Un man ir smagas aizdomas, ka puika raksta tieši tāpēc, ka kautrējas/baidās izpaust savas emocijas un vēlmes skaļi - t.i., baidās, ka tiks atraidīts vai nenovērtēts vai tamlīdzīgi. Lai arī nekāds stingrais režīms mājās mums ne tuvu nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz, kad palaidīsi mūsdienu skolā pēc mūsdienu programmas bērnu :D (man vecākais jau ir 2.klasē), tad sapratīsi - kāpēc:)
Ar puiku es arī vispār neuztraucos, nelasa 5 gados, nekas, gan jau 6-gadniekos iemācīs, 6gadniekus pabeidza, bet lasa lēni, šad tad jauc, nekas, gan jau - skolā iemācīs - figuški! Jau oktobra beigās jebkuram pirmklasniekam bija jālasa uz laiku, un vēlams 45 vārdi minūtē, nē, 20 arī ieskaitīja, bet ar brīdinājumu, ka ja nekas nemainīsies arī pavasarī - normāla vērtējuma nebūs. Par to, ka pirmajos 2 mēnešos tika ļoti ātrā tempā apgūti visi rakstītie burti - ij neizsakos, uzdevumu nosacījumi jālasa - bet protams!
Tāpēc meitenei, zeltenei nekādi - tagad negribu, netiks pieļauti. Jo visas citas sīkās motorikas nodarbes gan meitenei, gan arī puikam gāja uz urrā, un tas nebūt nemazināja ne vajadzību pēc logopēda, ne vēl joprojām viņam ir absolūti vienalga rakstīt - atslēga vai atclēga.
Labi vēl, ka līdz ko puiks aptvēra, ka 100 var izteikt kā 1 Ls un tā sastāvdaļas, ar matemātiku problēmu vairs nav :D
Un bērns nevar būt pārāk attīstījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nez. Vai nu tik traki ir, es jau nu ātrāk kā 5,5 gados par nerakstīšanu nesatrauktos - vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi bērni vispār mācās lēcienveidīgi (manējais varētu būt tipisks piemērs) un lielākoties kaut ko iemācās tad, ja neviens smadzenes nepūderē.
Bet droši vien, ja es par to satrauktos, tad pati daudz rakstītu - nu, tipa, bērnam vēstules rakstītu, lai mācās atbildēt - un vispār radītu motivējošas situācijas, varbūt, teiksim, bērns var dabūt jaunu mantiņu tikai tad, kad uzraksta, kādu mantiņu grib - vai raksta slaveno vēstuli ziemassvētku vecītim - vai uzraksta, kādu ēdienu grib saldajā, saraksta iepirkumu sarakstu veikalam un tamlīdzīgi.
Vispār man ir aizdomas, ka mans sīkais samācījās rakstīt, kopā ar omammu risinot krustvārdu mīklas. Īpaši zviedru krustvārdenes, kur tās rūtiņas lielas. (Bet tas lielā mērā tāpēc, ka omamma daudz risina krustvārdu mīklas, kad bērns turpat spēlējas.) Moš nopērciet Mezglu, tur ir arī bērnu sadaļa :) Un zviedru mīklas risiniet, kopīgi izlasot aprakstu, nespiežot bērnu zināt to vārdu, bet ierādot, ka vajag izskaitīt, cik burti sanāk (problēmu ar pareizrakstību būs daudz mazāk, jo būs skaidrs, ka rakstībai ir nozīme).

A par to "bērns nevar būt pārāk attīstījies" atļaujiet šaubīties; reku mans puika ir pamatīgi iekavējis sociālos skiļļus, viņam varētu būt problēmas pirmsskolas apmācībā/skolā gluži vienkārši tāpēc, ka jau pie mazākā stresa vai pie mazākās "bērna taisīšanas par atrakciju" viņš iecērtas un klusē. T.i., strauja attīstība vienā sfērā gandrīz garantēti nozīmē arī neproporcionālu attīstību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu puikam es tagad dodu bērnu krustvārdu mīklas risināt, viņam pat patīk un tā. Puikam progress ir, viss notiek, ja vēl varētu mazliet vairāk piedabūt palasīt grāmatas...
Bet meitenei, redz, sociālo skillu ir bišķi vairāk nekā būtu lietderīgi - viņa saņemot savu uzdevumu, pie mazākajām šaubām/slinkuma dodas pie brāļa/tēta/whatever un koķetējoši skropstas plivinot, saka - es nesaprotu, palīdzēsi? Vai arī - man īsti nesanāk :) Un vispār - viņasprāt, lielāko daļu vajadzīgo lietu var panākt ar pāris bučām, smaidu un "lūūūūūdzu".
Ja arī tas nestrādā (vīriešcilvēki ir laicīgi brīdināti, lai nesaka priekšā, tikai sniedz vedinošus norādījumus), tad tiek ieslēgta sirēna - asaras šķīst uz visām pusēm.
Vienkārši mums te tāda situācija - pilsētā bērndārzs remontā, ij visādi attīstošie uzdevumi man viņai pašai jāmāca, jo ar vecmāmiņu pa dienu neko vairāk par pastaigu un ēšanu neredz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Heh :) Katrs bērns acīmredzami ir savādāks... Un labi, ka tā, labi, ka tā, kad es iedomājos, ka manējais nr.2 varētu būt tāds pats prātvēders kā Džonatans, man riktīgi jocīgi paliek.
A viņai nepalīdz ekstrēma slavēšana par katru veiksmi un neveiksmju "neievērošana", t.i., ja kaut kas uzrakstīts nepareizi, par to nekas netiek teikts? Vai dajebkāda cita motivēšana ar to, kas pašai liekas īpaši vērtīgs/jaunām kaut-kā-darīt drīkstēšanām, kas tieši saistītas ar lasītmācēšanu? Nu, tur bērnu žurnāliņa abonements, regulāra piestaigāšana uz bērnu bibliotēku un tamlīdzīgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, neveiksmes vispār netiek ievērotas :), (patiesībā neveiksmju īsti nav, jo ja negribas saspringt, tad uzreiz pasaka - nezinu un tālāka saruna nav iespējama) citādi tā emocionālā būtne vispār klāt neķertos :D, meiteņu žurnāliņos lasītprasme nav būtiska - ko tur tādā Bārbijā vai bērnu Princeses daudz aizlasīsies - viss tāpat saprotams - gribu šitādu lelli, un tādu kleitu, un uztaisīsim princešu kronīti?
Es jau gan klusībā ceru, ka viņai piemītošais sacensību gars vienkārši piespiedīs iemācīties tos burtus bērndārzā (kad beidzot atvērs) - jo citi mācīsies un viņai dikti patīk pirmajai pareizi atbildēt:)

(Reply to this) (Parent)

Man patiesībā sāpe ir par to, ka latviski nav neka'du programmu, kaut nedaudz līdzīgu šīm:
http://www.starfall.com/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

http://www.jurjans.lv/kaste/galvena.htm

šitais neder?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šitais ir sen vienreiz pabakstīts, un bērnu atzīts par neinteresantu :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manam ar drīz apnika :(

(Reply to this) (Parent)