Oktobris 10., 2006
| 12:59
|
Comments:
Heh :) Katrs bērns acīmredzami ir savādāks... Un labi, ka tā, labi, ka tā, kad es iedomājos, ka manējais nr.2 varētu būt tāds pats prātvēders kā Džonatans, man riktīgi jocīgi paliek. A viņai nepalīdz ekstrēma slavēšana par katru veiksmi un neveiksmju "neievērošana", t.i., ja kaut kas uzrakstīts nepareizi, par to nekas netiek teikts? Vai dajebkāda cita motivēšana ar to, kas pašai liekas īpaši vērtīgs/jaunām kaut-kā-darīt drīkstēšanām, kas tieši saistītas ar lasītmācēšanu? Nu, tur bērnu žurnāliņa abonements, regulāra piestaigāšana uz bērnu bibliotēku un tamlīdzīgi?
oi, neveiksmes vispār netiek ievērotas :), (patiesībā neveiksmju īsti nav, jo ja negribas saspringt, tad uzreiz pasaka - nezinu un tālāka saruna nav iespējama) citādi tā emocionālā būtne vispār klāt neķertos :D, meiteņu žurnāliņos lasītprasme nav būtiska - ko tur tādā Bārbijā vai bērnu Princeses daudz aizlasīsies - viss tāpat saprotams - gribu šitādu lelli, un tādu kleitu, un uztaisīsim princešu kronīti? Es jau gan klusībā ceru, ka viņai piemītošais sacensību gars vienkārši piespiedīs iemācīties tos burtus bērndārzā (kad beidzot atvērs) - jo citi mācīsies un viņai dikti patīk pirmajai pareizi atbildēt:)
Šitais ir sen vienreiz pabakstīts, un bērnu atzīts par neinteresantu :( |
|
|
|
Sviesta Ciba |