Nu, epatāža? Tas ir tāds samākslots, pārspīlēts, uzspēlēts gājiens, kas skaitās kaut kas ļoti postmoderni stilīgs. Precīzāk formulējot - situācija, kad kaut kas tiek ar diezgan lielu pompu apsolīts, bet beigās tā arī nerealizējas un tiek aizmirsts; piemēram, Reinas zelta sākums - tiek apsolīta izrāde par trim apaļīgām lolitām, kas mēģina pavest vienu nabaga pasniedzēju, bet beigās nav ne lolitu, ne pasniedzēja.

Tu mani samulsināji, man kaut kā šķita, ka tas ir vispārzināms jēdziens - vai varētu būt tā, ka es to nepareizi lietoju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pirmoreiz dzirdu :) paldies par izglītošanu

izklausās, ka nāk no fr. épater - 'pārsteigt' tādā nozīmē "nogāzt uz pakaļas", bet neesmu dzirdējis, ka fr. to lietotu ar šādu piedēkli

labrīt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas varētu būt franču vārds.
Nu, apzīmējumu "epatāžisks" gan es izdomāju pati, lai izklausītos gudrāka :)))

labrīt

(Reply to this) (Parent)

Labrīt!
Piemērs: Ar to parasti nodarbojās Jeseņins.
Šādā nozīmē krievi to, manuprāt, lieto kopš aizlaikiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

danke, danke :)

(Reply to this) (Parent)

Jeseņins parasti nodarbojās ar dzeršanu, kaušanos un pišanos

(Reply to this) (Parent)